Eiropas komunikāciju vadītājus nepiesaista risku uzņemšanās organizācijās un katra profesionālā loma mēdz izmantot racionālu lēmumu pieņemšanas taktiku. Viņi arī ir vairāk orientēti grupēt lēmumus, kā definējuši Holzhausen un Werder (2010). Visticamāk, aktuālāks ir iekļaujošais vadības stils. Profesionāļiem, kuriem piemēro iekļaujošo vadības stilu šķietami ir lielāka vara.
Šie rezultāti stingri atbalsta attiecības starp varu un lēmumu pieņemšanu, kā arī vadību (Werder and Holzhausen, 2009).
Šis pētījums sniedz empīriskus pierādījumus, lai izpētītu un izskaidrotu komunikācijas profesionāļu varu organizācijās Eiropā un parādītu ko var apspriest par spēka sasniegšanas modeļus šai profesijai. Datu ierobežojums ir tas, ka analizējamā un apspriežamā informācija par strāvas avotu ir balstīts uz tiešsaistes aptauju. Tas nozīmē, ka pastāv zināma subjektivitāte un neobjektivitāte atbildēs. Jautājums par varu un komunikāciju būtu jāpārbauda tālāk dažādos kontekstos un ar dažādām metodēm. Komunikatoru ikdienas prakses līdzdalības novērošana būtu piemērota metode, lai pārbaudītu. Rezultāti ir balstīti uz rūpīgiem empīriskiem pētījumiem un analīzi, bet nevar apgalvot par Eiropas reprezentativitāti, jo trūkst zināšanas par komunikāciju departamentu un aģentūrām Eiropā. Turklāt aptauja veika angļu valodā, kas arī varētu izmainīt rezultātu objektivitāti.
Šis pētījums sniedz oriģinālas saiknes par iepriekšējo teoriju un piedāvā empīriskus pierādījumus par vertikālās un horizontālās varas faktisko saistību ar stratēģisko lomu, lēmumu pieņemšanu un vadības stiliem. Šīs liecības paver jaunus virzienus varas hierarhisko un sociālo dimensiju izpētei komunikācijas vadībai un profesionālai diskusijai par uzvedības modeļiem darba vietā.
…
