1. Teorētiskais pamatojums.
Tangensgalvanometrs sastāv no vertikāli novietota riņķveida strāvas vada ar vienu vijumu vai vairākiem vijumiem. Riņķa centrā novietota maza magnētadata (vai busole), kura var brīvi kustēties ap vertikālu asi horizontālā plaknē.
Ja strāva caur galvanometru neplūst, tad uz magnētadatu darbojas Zemes magnētiskā lauka horizontālā komponente un tā rezultātā magnētadata nostājas magnētiskā meridiāna virzienā. Šajā virzienā jānostāda arī riņķveida vada plakne. Ja tagad caur galvanometru laiž strāvu, tad šīs strāvas veidotā magnētiskā lauka indukcija BI ir perpendikulāra Zemes magnētiska lauka horizontālajai komponentei B0. Abu lauku iedarbībā magnētadata nostājas rezultējošā lauka virzienā un novirzās par leņķi φ no sākotnējā virziena. Šī leņķa lielumu var noteikt pēc šādas sakarības:2.Darba uzdevumi.
2.1. Noteikt Zemes magnētiskā lauka horizontālo komponenti dotajā vietā.
2.2. Uzzīmēt grafiku tgφ=f(I) un noteikt dotā tangensgalvanometra konstanti.…
