Pirms tiek raksturoti nogulumu tekstūras un struktūras, kā arī paši nogulumu paveidi, ir svarīgi aplūkot nogulu materiāla apriti dabā - kur tas rodas, kā tiek transportēts, un kur un kāpēc nogulas uzkrājas (2. att.). Nogulu materiāla apriti aplūkosim, sākot no kalnu apgabaliem, kur dažādi ieži dēdēšanas procesu rezultātā pārveidojas par drupu materiālu un šķīdumiem, un beidzot ar okeānu dziļūdens ieplakām – visdziļāko un no kontinentiem attālāko vietu, kur nogulu materiāls uzkrājas.
2. att. Nogulummateriāla aprite dabā.
Dēdēšana
Dēdēšana ir process, kura rezultātā ieži tiek sairdināti un šķīdināti, tādējādi kļūst neizturīgi un vieglāk pakļaujas izskalošanai, pārnešanai un izgulsnēšanai jau pavisam citos apstākļos. Citiem vārdiem, dēdēšanas procesu rezultātā nogulumu cilmmateriāls (magmatiskie, metamorfie un nogulumieži) tiek mobilizēts, lai nonāktu jau citu, jaunāku nogulumiežu sastāvā.
Teritorija vai tektoniskā struktūra, kurā notiek nogulumu materiāla mobilizācija, ir cilmavots jeb sanesu avots (sk. arī augstāk). No cilmavota materiāls tiek ienests sedimentācijas baseinā, kur nogulsnējas. …
