Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Politoloģija', 1.
  • Konspekts 'Politoloģija', 2.
  • Konspekts 'Politoloģija', 3.
  • Konspekts 'Politoloģija', 4.
  • Konspekts 'Politoloģija', 5.
  • Konspekts 'Politoloģija', 6.
  • Konspekts 'Politoloģija', 7.
  • Konspekts 'Politoloģija', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Pasīvās vēlēšanu tiesības – tiesības būt ievēlētam valsts parlamentā, pašvaldībās vai citā vēlētāju institūcijā.
Saeimas deputātu kandidātiem ir jābūt vismaz 21 g.vec. sasniegušiem LR pilsoņiem. Pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir vai ir bijuši citu valstu izlūkdienestu štatu darbinieki vai arī pēc 1991.g.13.janvāra ir darbojušies PSRS komunistiskajā partijā un ar to cieši saistītās organizācijās.
Aktīvās vēlēšanu tiesības- tiesības balsot parlamenta, pašvaldību vai citu institūciju vēlēšanās.
Tiesības vēlēt ir tiem LR pilsoņiem, kas sasnieguši 18 g.vec. tiesības vēlēt ir liegtas personām, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, kā arī aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, ja tām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Vēlēt nevar arī pilsoņi, kas likuma paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

Dažādu politisko partiju sistēmas, to atšķirības, priekšrocības trūkumi.
Pastāv vienpartiju, divpartiju un daudzpartiju sistēma. Vienpartijas sistēmā pie varas ir cilvēku elite, kas netraucēti pārvalda visu valsti, un, cik man zināms šāda sistēmā principā ir pastāvējusi tikai totalitāro un autoritāro režīmu laikā, kad valstī parasti tiek aizliegta citu partiju sistēma, kā tas piemēram bija ar komunistu partiju PSRS, vai arī esot Ulmaņa režīmam Latvijā pastāvēja tikai Zemnieku savienība. Vienpartiju sistēma parasti liecina par nedemokrātisku režīmu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants