Friča Bārdas daiļradei ir ļoti raksturīgs panteisms jeb dabas pielūgsme. Viņš daudzos dzejoļos izmanto dabas tēlus, lai izteiktu savas izjūtas un reizē arī apbrīnotu dabu:
„Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi.”
Šajā dzejolī tiek apbrīnots kāds tieši nepieminēts tēls, kura aprakstīšana izceļ arī dabas tēlus, kas ir tēla tuvumā. Fricis Bārda savā daiļradē cenšas izcelt arī savu pagātni ar dabas palīdzību. …
