Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 1.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 2.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 3.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 4.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 5.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 6.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 7.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 8.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 9.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 10.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 11.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 12.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 13.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 14.
  • Referāts 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Gaisa temperatūras mainība Eiropā un prognozes nākotnē    3
2.  Gaisa temperatūras mainība Latvijā un prognozes nākotnei    4
3.  Klimatu izmaiņu ietekme uz dabas un sociālajies procesiem    5
4.  Latvijas un Rumānijas vidējo klimatisko rādītāju salīdzinājums    7
5.  Kolkas un Rūjienas meteoroloģisko novērojumu staciju fizioģeogrāfiskais apraksts    9
5.1.  Kolkas meteoroloģisko novērojumu stacijas fizioģeogrāfiskais apraksts    9
5.2.  Rūjienas meteoroloģisko novērojumu stacijas fizioģeogrāfiskais apraksts    11
  Secinājumi    14
  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

No 8.attēlā redzamās informācijas, salīdzinot Kolkas un Rūjienas meteoroloģiskās, stacijām var secināt, ka pirmā gada puse, izņemot janvāri, Rūjienā ir siltāka kā Kolkā, bet gada otrā pusē situācija mainās. Abu staciju augstākais novērojums ir ticis veikts jūlijā. Nedaudz siltākas ziemas un vēsākas vasaras. Aukstākais mēnesis piekrastes rajonās ir februāris, bet teritorijā vairāk uz Austrumiem – janvāris. Atlantijas okeāna un Baltijas jūras sildošās darbības ietekmē piekrastē ir siltākas ziemas nekā valsts austrumu rajonos, tomēr diagramma parāda, ka šajā situācijā tas vairāk ir attiecināms uz rudeni un pirmajiem ziemas mēnešiem.Latvijas teritorijā Austrumos vasaras laikā vienmēr ir augstāka gaisa temperatūra, tas skaidrojams ar jūras tuvumu rietumu pusē, piekrastē.
Latvija nav liela valsts, bet tā ir izstiepta ziemeļu - austrumu virzienā un tieši tāpēc klimats rietumos un austrumos ir nedaudz atšķirīgs, kaut arī visu Latvijas klimatu ietekmē atrašanās mērenajā klimata joslā un valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.

Secinājumi
1. Lai arī reizēm ir tikai minimālas atšķirības, tomēr katrai teritorijai ir savai unikāli raksturojošie klimatiskie rādītāji.
2. Viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa klimata izmaiņas ir pieaugošais ogļskābās gāzes un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā, kuras var mēģināt samazināt un līdzsvarot ar risinājumies, dažādām kampaņām un ierosinājumiem.
3. Par klimata izmaiņām ir jārunā un aktīvi jāturpina tās pētīs, lai laicīgi varētu izstrādāt risinājumus, tādejādi mazinot nelabvēlīgās sekas.
4. Pēc prognozēm, ka ekstremālās parādības kļūs biežākas, migrēs gan dzīvnieki, gan putni un zinot, ka pārmaiņas ietekmēs cilvēku veselību, ir savlaicīgi jādomā kā tām pielāgoties.
5. Uz Zemes viss ir saistīts. Iespējams sākumā tā neliekas, bet mums ir arī jādomā par to, kas notiek ciur pasaulē, ne tikai Latvijā. Piemērs, ir kūstošie ledāji kalnu virsotnēs. Latvijas laikapstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, mēs nevaram palikt vienaldzīgi par izmaiņām kas tur notiek.
6. Latvijai prognozes nākotnei nav ļoti dramatiskas, tomēr klimats jau šeit ir mainījies. Tas kļuvis siltāks, ūdens temperatūra ir paaugstinājusies, kas ir ietekmējusi un turpinās ietekmēt ūdens ekosistēmu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants