Zinātne ir cilvēka darbības institūts, kura galvenā funkcija ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido:1)humanitārās un sociālās zinātnes;2)dabas zinātnes; 3) tehniskās zinātnes. Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala: 1) fundamentālās: sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma” 2) lietišķās: fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšanai. Teorija atspoguļo un izskaidro realitātes pietiekami lielu sfēru. Tā nesadala sīkumos un izskaidro plašu jautājumu loku.
Tiesību zinātne- satur objektīvas zināšanas par sabiedrību un tiesisko realitāti, pēta tiesības kā īpašu sociālo normu sistēmu un tiesībpiemērošanas darbības dažādus aspektus. Tiesību zinātne pieder pie sociālajām zinātnēm, kurām ir sava specifika, tomēr vispārējās iezīmes tai ir kopējas ar visām citām zinātnes nozarēm. Juridiskās zinātnes pēc izziņas priekšmeta var iedalīt: vispārtorētiskās (tiesību teorija, valsts teorija utt.); nozaru (konstitucionālo, administratīvo, civilo utt.); starpnozaru (saimniecisko, transporta utt.); speciālās (kriminālistika, kriminālmeklēšana, likumdošanas tehnika utt.). Svarīgākās zinātnes, tai skaitā juridiskās zinātnes, īpašības ir sekojošas: …
