Seno baltu ciltīm, kuras apdzīvoja Latvijas teritoriju, nebija savas rakstības. Visās senajās civilizācijās rakstība ir radusies nepieciešamības dēļ (lai lopus lielās saimniecībās, vergus, naudu; lai rakstītu atskaites valdniekiem, par situāciju viņu īpašumos, sūtītu vēstis; lai mērītu zemes platību; lai uzskaitītu cilvēkus utt.). Mūsu senčiem nebija daudz lopu vai naudas, nebija neviena, kam atskaitīties, jo katrs dzīvoja savā mazajā kopienā, zemes robežas bija aptuvenas vai pārklājās un cilvēki bija pārāk aizņemti, lai nodrošinātu sev iztiku, ka nebija laika veikt pētījumus un atklājumus, ko varētu pierakstīt. Visu vajadzīgo informāciju varēja nodot no mutes mutē, mazā saimes locekļu skaita dēļ. Tādēļ rakstība nebija nepieciešama.…
