1934. gada 15. maijā veiktais Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums nav vērtējams viennozīmīgi tikai kā progresīvs vai tikai kā regresīvs. Apvērsums izbeidza politisko nestabilitāti, biežās valdības maiņas un ķīviņus par varu. Daudziem latviešiem tie bija zelta gadi, kas sekoja pēc Ulmaņa apvērsuma. Uzplauka kultūras dzīve, attīstījās saimniecība un izglītība. Tomēr netrūka viedokļu, ka Kārļa Ulmaņa izveidotā diktatūra ir sagrāvusi valsts demokrātiju. Daļu vainas Ulmanim uzvēla sakarā ar nesakārtotību valsts politiskajā dzīvē. Ulmanis pievērsās tautas labklājībai, bet politiskās rūpes atstāja novārta, kas savukārt radīja smagu regresu kopējā valsts attīstībā.…
