Savā darbā es mēģināšu iepazīstināt jūs ar to, kāda bija ģimene un laulība Bizantijā, kāda tās nozīme sabiedrība. Apskatīšu tīri praktiskas lietas par saderināšanos, pašām laulībām. Lai to darīt, balstīšos pārsvarā uz likumiem – gan Justiniāna, gan romiešu un vēlākiem, Tāpat apskatīšu mīlestības nozīmi un vēlāko gadsimtu pagrimumu. Attiecībā uz šīm lietām, es vairāk balstīšos uz, piemēriem, no elites un imperatoru vidus, jo par tiem ir vairāk saglabājušies ziņu. Bet, protams, tās atšķirības nebija tik lielas un, piemēram, likumi attiecas vienādi gan uz nabagajiem, gan augtāko slāni.
Bizantiešu sabiedrībā ļoti liela nozīme bija radniecībai. Un tieši ģimene bija vienīgais drošais atbalsts katram bizantietim. Un tās nozīme bija vēl jo lielāka tieši tāpēc ka tā nebija vis maza individuāla saimniecība, bet gan liela ģimene. Šādas plašas ģimenes gan Bizantijas sabiedrība iesakņojās tikai ar laiku. Sākotnēji nozīme bija noslēgtai ģimenei, bet ar laiku, saglabājoties ģimenes nozīmei, tās struktūra mainījās 11-12 gs, iekļaujot asinsradiniekus tālākus. Šai pārmaiņai var izsekot novērojot valdošās dinastijas. Ja sākotnēji imperatori savus radiniekus uzskatīja par draudu, piemēram, onkuļi un brālēni, un bija plaši izplatīta prakse tos padarīt aklus vai pat nogalināt, tad ar laiku imperatori sāka vadīties pēc citiem principiem, radniecība un izcelšanos sāka uzskatīt par galveno atbalstu. …
