Zemes garoza ir galvenais ģeoloģu izpētes objekts. Tās vidējais biezums ir 35 km, tāds tas ir, piemēram, Viduskrievijas līdzenumā. Jaunāko kalnu rajonos Pamirā, Himalajos u.c. garoza sasniedz pat līdz 80 km biezumu. Zemes garoza kontinentos ir biezāka nekā okeānos.
Priekšstatu par Zemes garozas uzbūvi dod ne tikai seismiskā metode, bet arī gravimetriskā metode, kuras pamatā ir Zemes pievilkšanas jeb gravitācijas spēks. Zemes pievilkšanās jeb gravitācijas spēks ir atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma – kalnos tas ir mazāks nekā līdzenumos, jo, attālumam no Zemes centra palielinoties, gravitācijas spēks kļūst vājāks. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķās vietās noteiktais Zemes gravitācijas spēks ievērojami atšķiras no vidējā teorētiskā. Šīs novirzes sauc par gravitācijas spēka anomālijām, tās rada dažāda blīvuma iežu slāņi. Blīvākiem iežiem smagiem iežu slāņiem ir lielāks gravitācijas spēks, tie rada pozitīvu gravitācijas anomāliju, bet mazāk blīvie vieglākie iežu slāņi (akmeņogles, nafta) rada negatīvu gravitācijas anomāliju.…
