-
Pirmais pasaules karš. Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās alternatīvas
Ar kara sākumu Latvijā varēja manīt problēmas ekonomikā, samazinājās rūpnieciskā ražošana, kā arī pieprasījums pēc celtniecības un līdz ar to mazāks būvmateriālu pieprasījums, pēc mobalizācijām pieauga pilsētā gribošo strādnieku skaits, līdz ar to auga bezdarnieku skaits, kāmēr laukos bija vērojams darba spēka trūkums. Daudz pilsētnieku vai nu devās uz laukiem vai ārzemēm, jo auga dzīves dārdzība, kas vairoja trūkumcietēju skaitu. Turklāt vairākkārt pierādījās Krievijas nesagatavotība karam, jo nepietika ieroču un munīcijas, nebija noslīpēts dzelzsceļa transports un, tas atspoguļojās Vācijas galvenā trieciena rezultātā 1915.g. pret Krieviju, kura rezultātā Krievijai nācās atkāpties. Arjergardā izvietotais 20. korpuss ko bieži mēdz saukt par latviešu, jo tā lielākā daļa stastāvēja no viņiem tika iznīcināts aizstāvot 10 armiju. Vāciešu fornte turpināja tuvoties Latvijai un iedzīvotāji sāka satraukties par bēgļu piepludumu no Lietuvas un Polijas, jo tas viss norādija uz briesmu tuvošanos, un pēc Vācijas panākumiem Ziemeļlietuvā un Kurzemē iedrošināja viņus iebrukt arī Kurzemes dienviddaļā, un izrādījās, ka Jelgava ir nenosegta, bet ģenerālis A. Potatovs komandēja Ziemeļlietuvas atkāpušos vienību, ko sagatavoja īsā laika posmā sagaidot vācu karasspēku, tos pārsteidzot lika atkāpties.…
Arī Latvija 1914.g. tika iekļauta lielvalstu izraisītā karā. Vācu ķeizars Vilhelms II nebija plānojis ilgi karot un īstenot savus Zibenskara plānus pret militāri un ekonimiski spēcīgākām valstīm – Krieviju, Franciju un Lielbritāniju. Pirmā pasaules kara laikā aktuāli bija preses izdevumi, kuros karojošo puses centās apvainot vienu otru bruņotā konflikta izraisīšanā kaut stingrā cenzūra saglabāja militāros noslēpumus, bet ar lielu interesi sekoja līdzi iekšpolitiskām nesaskaņām un galvenokārt tas attiecās uz Krievijas impērijas nomali Baltiju, kurā vēljoprojām noteicošo stāvokli un daudzas privilēgijas saglabāja Vācija. 1914.gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai un līdz ar to Baltijas vāciešu stāvoklis pasliktinājās, bet vairākas reizes viņi apliecināja uzticību Romanova dinastijai, kaut arī Krieviju par tēvzemi atzīt nedomāja. No šī kara starp Krieviju un Vāciju lielu ieguvumu guva latvieši, jo 1905. gada revolūcija pierādīja Baltijas vāciešu elites vēlmi atbrīvoties no Krievu pārvaldīšanas. Latviešiem bija ļoti maza ietekme un viņos Valsts domē ieklausijās retu retais. Pirmā pasaules kara laikā bija plānots intensificēt Baltijas un galvenokārt Kurzemes kolonizācijas ar krievu zemniekiem, bet lielkrievi šo procesu atlika uz vēlāku laiku un līdz ar to kara sākumā galvenā prioritāte palika latviešu un Baltijas vāciešu attiecības. Latvieši gribēja panākt līdztiesību ar vietējiem vāciešu slāņiem un novērst agrākās pretestības. Militāro resoru Krievijai, Baltijas guberņā galvenokārt interesēja mobilizāciju gaita un rezultāti. Jau otrajā kara dienā, 2.augustā Baltijas jūrā vācu ātrgaitas kreiseri apšaudīja Liepāju un izpostīja pieejas krastus ostai un jāmin, ka krievu Baltijas kara flotes loma bija pasīva, jo tās galvenais uzdevums bija novērst draudu Pēterburgai. Bet, lai vācu kuģi neiekļūtu Rīgas līci, mīnēja Irbes šaurumu.