Darba autors ir itāliešu renesanses rakstnieks un humānists Džovanni Bokačo (1313 – 1375). „Dekamerons” ir uzrakstīts laika posmā no 1352. līdz 1354. gadam un tas ir autora nozīmīgākais darbs, kas viņam atnesa pasaules slavu. Pirmiespiedumu šī grāmata piedzīvoja 1498. gadā Venēcijā. [1;4.] Savam darbam Bokačo iedvesmu guvis gan no sava laika un apkārtnes patiesiem notikumiem, gan no vecām itāliešu vēstures hronikām un novelēm, leģendām un balādēm. Autors izmantojis arī tautas nostāstus, kas atceļojuši no tālām zemēm.
Kritiķi pārmetuši šim darbam baznīcas svētuma zaimošanu un apzinātu pornogrāfijas kultivēšanu sabiedrībā. 1361. g. pie Bokačo pat ieradās mūks Džoakimo Cani ar vēstījumu, ka viņa skolotājs pirms nāves pareģojis Bokačo šausmīgu nāvi un elles mokas par tā grēcīgo dzīvi un sevišķi par bezdievīgajiem rakstiem. Bokačo pēc tam atteicās no sava ,,visgrēcīgākā” sacerējuma ,,Dekamerona”.
Darba nosaukums ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē „desmit dienas”. Darbs ir sadalīts desmit dienās un katrā no šīm dienām tiek izstāstītas desmit noveles, tātad kopumā grāmata veidojas no simts novelēm. Džovanni Bokačo ir uzskatāms par vienu no noveles žanra aizsācējiem. …
