Šajā darbā tiek pētīts subjektīvās labklājības jēdziens „subjective well-being”, kas dažādu autoru darbos tiek definēts dažādi. Šis jēdziens apraksta izjūtas un attieksmes, kas indivīdam ir pret iekšējiem psiholoģiskiem procesiem – emocijām un jūtām.
Interese par labklājības izjūtu un laimi ir bijusi aktuāla jau vairākus gadu tūkstošus. Par to ir teoretizējis Aristotelis, savu pašaktualizācijas teoriju ir izstrādājis pozitīvās psiholoģijas pārstāvis A. Maslovs, bet tikai pēdējos gados subjektīvo labklājības izjūtu ir sākts sistemātiski mērīt un pētīt…
