Viduslaiku periodā, no IV gs. līdz X gs., galvenokārt mūki, kristianizēja centrālās Eiropas, tāpat arī Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tautas. Tikai mazās tautiņas Eiropas nomalēs palika nekristītas.
Jāatzīmē, ka jaunā ticība ļoti bieži nenāca no pašu cilvēku pārliecības, ka viņi tam tic, bet gan no augstāk esošo pārliecības un vēlmes uzspiest kristietību.
Reliģija ieņēma visaptverošu lomu cilvēku dzīvēs, tā pakļāva savā ietekmē gan politiku, gan literatūru, gan filozofiju, gan mākslu, gan zinātni, gan sadzīvi. Viduslaikos kristieši bija pārliecināti, ka nav citas patiesības kā tikai tā, kas rakstīta Svētajos rakstos un ka Dievs ir pati pilnība. Neviens neuzdrošinājās apšaubīt pieņemto patiesību. Reliģiskās dogmas – augstākā patiesība.…
