Vērtēšanas metodes

Kādas ir vērtēšanas metodes un kāda nozīmē vērtēšanas metodēm ir audzināšanā? Šie ir tie divi jautājumi, uz kuriem es mēģināšu rast atbildes caur šo referātu. Salīdzināti tiks triju autoru uzskatu par vērtēšanas metodēm. Viens būs mūsu pašmāju autors, godātais Voldemārs Zelmenis un divi ārzemnieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Prets un Geidžs. „Regulācijas ir katras mērķtiecīgas darbības būtiska sastāvdaļa. Tai pakļautās operācijas ir kontrole, analīze, vērtēšana un korekcijas. Tā notiek arī skolas pedagoģiskajā procesā: skolotājs regulāri seko skolēnu mācībām un izdara nepieciešamās korekcijas; skolas vadība analizē un vērtē skolotāju darbu, bet Izglītības ministrija regulē un saskaņo skolu darbību valstī.” [Zelmenis, 2000, 147] „Izglītības koncepcijā ir jāietver vērtēšanas sistēma. Izglītojamo mācīšanās vērtēšana pilda daudzums uzdevumus, bet, ja vērtēšana nav prasmīgi izplānota vai realizēta, tā var nomelnot kā mācīšanu, tā mācīšanos. Lai izvēlētos piemērotu vērtēšanas sistēmu, ir jāpadomā par daudzām iespējām un jāņem vērā cilvēcīguma, pamatotības, ticamības, efektivitātes un biežuma kritēriji. Bieži ir ieteicams noteikt vērtēšanas kritēriju katram konkrētajam galvenajam uzdevumam un it īpaši katram kritiskajam galvenajam uzdevumam. Iecerētais rezultāts parasti iespaido sasnieguma līmeni, tādēļ tam ir jābūt skaidri izteiktam, reālam un rosinošam. Vērtēšanas sistēmai ir jābūt rūpīgi izplānotai un prasmīgi realizētai, tā regulāri ir jāanalizē, jāizvērtē un jāuzlabo. Atzīmēm ir jāatspoguļo izglītības programmā noteiktās prioritātes.” [Prets, 1994, 90] „Tagad mēs pievēršamies vienai no skolotāja svarīgākajām funkcijām: novērtēt, kā audzēkņi sasnieguši mācību mērķus. Standartizētie pārbaudes darbi mēra, kā sasniegti mērķi, kuri ir kopīgi daudzām klasēm, skolotājiem un skolām; tie nav īpaši pielāgoti jūsu klasei. Tātad jūs esat tas, kurš veic formālu un neformālu vērtēšanu, nosakot, cik tuvu jūsu audzēkņi ir tikuši jūsu izvirzītajiem mērķiem. Jūs nolemjat, ko ir svarīgi iemācīties, un jūs nolemjat, kā vērtēt šīs mācīšanās mācību laikā un pēc tām. Lielākoties vērtēšana notiek jau mācību laikā, kaut arī tā ir neformāla. Formālā vērtēšana (parasti pārbaudes darbu veidā) biežāk notiek pēc mācību procesa.” [Geidžs, 1999, 544-545] Lasot šos ievadus nodaļā par vērtēšanu autori cenšas uzsvērt to, ka bez vērtēšanas kā tādas nav iespējama mācīšana. Zelmanis ļoti konkrēti izsakās par vērtēšanu un kāda loma tai ir pedagoģiskajā procesā. Prets turpretim izsakās jau daudz sīkāk par to, kādas ir sekas gan pozitīvai, gan negatīvai vērtēšanas sistēmai, bet Geidža pieeja vērtēšanai ir pavisam atšķirīgāk nekā Zelmenim un Pretam, jo viņš vērtēšanu sistēmu iedala formālajā un neformālajā vērtēšanā, kaut gan kopīgā būtība par to kāds ir vērtēšanas uzdevums paliek nemainīga.