Makroekonomika – zinātnes nozare, kas pētī ekonomiku kā vienotu sistēmu. Tiek izskaidrotas cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī. Tā parāda, kā funkcionē ekonomiskā sistēma kopumā: kāds ir ražošanas apjoms, vidējais cenu līmenis, nodarbinātība, iedzīvotāju reālie ienākumi noteiktā laika periodā. Tās galvenie mērķi:
Ilgspējīga un sabalansēta ekonomiskā attīstība;
Pilna nodarbinātība un pārējo resursu izmantošana potenciāli iespējamā līmenī;
Cenu stabilizācija un inflācijas minimizēšana;
Ārējo ekonomisko sakaru attīstība un maksājumu bilances līdzsvars;
Ienākumu sadales regulēšana. Pasaulē valda uzskats, ka neviena iedzīvotāja grupa nedrīkst būt galīgi nabaga, ja citi dzīvo pārpilnībā;
Integrācija un globalizācija.
Pastāv trīs galvenie ekon. izaugsmes faktori: cilvēki, kapitāls un zinātniski tehniskais progress.
Visas makroekonomiskās parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku.
Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir:
Nodokļu likmes,
Valsts budžeta izdevumu,
Dotācijas,
Procenta likmes,
Naudas apgrozības regulēšana, u.c.
Makroekonomikas līmenī parasti tiek apskatīti 3 savstarpēji saistīti tirgus veidi:
Preču,
Darba,
Naudas (finansu kapitāla).…
