Ap 1474.gadu Bramante pārcēlās uz Milānu, pilsētu ar dziļām gotiskās arhitektūras tradīcijām, kur uzbūvēja vairākas baznīcas jaunajā antīkajā stilā. Hercogs Ludovico Sforza iecēla viņu par galma arhitektu, sākot no 1476.gada pasūtījumi kuulminēja ar slaveno trompe-l'oeil kapellu baznīcai Santa Maria presso San Satiro (1482-1486). Telpa bija ierobežota, un Bramante izveidoja teatrālu apsīdu ar bareljefu, apvienojot glezniecisku mākslas plānu ar romiešu detaļām. Ir arī astoņstūra sakristeja, virs kura ir kupols.
Milānā, Bramante arī uzcēla tribīnes Santa Maria delle Grazie (1492-1499);
pārējie agrīnie darbi ietver klosteri Sant'Ambrogio, Milāna (1497-1498), un dažas citas konstrukcijas Paviā un, iespējams, Legnano. Tomēr 1499.gadā Sforza tiek padzīts no Milānas, ko okupē Francijas armija, un Bramante aizceļu uz Romu, kur viņš jau bija zināms kardinālam Riario.
Romā viņu drīz vien atzina kardināls Della Rovere, kas drīzumā kļuva par pāvestu Juliusu II. Priekš Aragonas Ferdinanda un Kastīlijas Isabellas vai, iespējams, Jūlija II Bramante izveidoja vienu no harmoniskākajām ēkām renesansē - Tempietto.
…
