Dzīvē bieži ir lietas, ko nevar paveikt viena cilvēka mūža laikā...tāpēc ir nepieciešams, lai kāds tās pabeidz, turpina. 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā darbojās sākumā jaunlatviešu, pēcāk – jaunstrāvnieku kustība. To darbība ir bijusi ievērojama, nesavtīga un ar lielu pašatdevi, kas latvijas tautai devusi neatsveramu ieguldījumu...bet rodas jautājums – vai viņu idejas bija vienas un vai otra kustība turpināja pirmās iesākto?
Viena lieta ir skaidra – jaunlatvieši radīja lielisku augsni un starta kapitālu, lai „Jaunā Strāva” varētu darboties, – popularizēja latviešu publicēšanās medijos, iekustināja tautu aktīvai darbībai un radīja patriotisma izjūtas. Tas gan nenozīmē, ka viņi cīnījās par vienu un to pašu. Jaunā strāva, kuras darbība aizsākās 19. gs. 90. gados, apzinājās, ka tautas atmoda ir sākusies, bet “jaunlatviešu idejas neatbilda jaunajiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Bija izaugušas pilsētas, attīstījās rūpnieciskā ražošana, sabiedrība bija kļuvusi citāda. …
