Apskatot visu iepriekšminēto var secināt, ka būtībā ir neiespējami noteikt striktas un noteiktas robežās par konkrētu izteicienu ierobežošanu un tā nepieciešamību. Jāpiebilst arī tas, ka mediju speciālisti atrodas visai izdevīgā pozīcijā, lai veicinātu pozitīvas informācijas plūsmu un paustu pozitīvu iegūldījumu cieņas un goda sludināšana, paužot savu negalīvo nostāju pret negatīvo pusi.Līdzīgi kā vispārējiem vārda brīvības ierobežojumiem arī naidu kurinošiai runai nav strikti nodalītas robežas un nav uzskatīti konkrēti izteicieni kurus Konvencija aizliegtu.
Slepenība - ietver klaju informācijas neizpaušanu, slēpšanu vai nobēdzināšanu, lai neļautu kādam citam zināt, izmantot vai atklāt informāciju. Daži pat apgalvo, ka slepenība sekmē demokrātiju tāpēc, ka tā zināmā mērā ir nepieciešama, lai aizsargātu indivīda un sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses. Ir iespējams identificēt trīs dažādas "slepenības" teorijas: normatīvā, uzraudzības un reālistiskā teorija. Pieejamību var nodrošināt divējādi: 1. radot informācijas atklātības principam draudzīgu vidi un 2. radot tiesisku ietvaru, kas nosaka, nodrošina un pat stimulē personu izmantot informācijas atklātības principu. Abi šie aspekti ir vienlīdz svarīgi. Tā kā raksta mērķis vairāk saistīts ar tiesisku jautājumu izvērtēšanu, tad rakstā tiks apskatīti tikai "tiesiskie priekšnosacījumi" un to īstenošana praksē. Kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas Informācijas atklātības likumā ir būtiski mainījusies Latvijas informācijas atklātības principa īstenošana vismaz normatīvajā līmenī.
…
