Šajā esejā es centos atspoguļot žurnālistikas profesiju no mana skata punkta, attēlojot man svarīgākās jomas, jo, manuprāt, aprakstīt visus žurnālistikas profesijas aspektus desmit lapās nebūtu iespējams. Lai arī daudziem cilvēkiem šķiet, ka žurnālistika, kā profesija ir viegla un drīzāk to varētu uzskatīt par hobiju, nevis darbu, tā tomēr nav. Šī profesija ir stresa pilna un pat ļoti bīstama. Latvijā nav izplatīts, ka žurnālistiem draud vai nogalina kritisku izteikumu dēļ, bet Krievija ir spilgts piemērs tam – kopš 1993. gada ir nogalināti vairāk kā 50 žurnālisti. Manuprāt, žurnālistikas profesijā visnepatīkamākais ir nenormētais darba laiks, jo tādējādi ir grūti veidot ģimeni un uzturēt attiecības. Žurnālistika ir vairāk kā karjeristu profesija, jo tā prasa daudz ieguldītā laika, it sevišķi pētnieciskā žurnālistika. Žurnālista darbā jāiegulda daudz laika un pūles, bet tas sniedz arī augļus. Manuprāt, nevajadzētu šo profesiju izvēlēties ar mērķi, lai iegūtu slavu, jo, lai sekmīgi strādātu šajā jomā, ir jādarbojas ar lielu atdevi un centību. Es noteikti nākotnē pievērsīšos vai nu sporta žurnālistikai vai arī pētnieciskajai žurnālistikai. Lai piepildītu manus mērķus, man nāksies ilgi smagi strādāt. Manuprāt, šī esejas rakstīšana ir liels ieguvums, jo ļāva gūt dziļāku ieskatu žurnālistikas profesijā. Iespējams, ka pati nebūtu iedomājusies to tik smalki izpētīt.
…
