20. gs pēdējos gados un 21. gs sākumā pedagoģiskā doma Latvijā ir vērsta uz pastiprinātu teorijas izpēti un prakses bagātināšanu par personības humānu attieksmju veidošanos pret sevi un sabiedrību, darbu un kultūru, pret dabu un valsti Latvijā. Tātad šodienas Latvijas izglītība ir vērsta uz to, lai izaudzinātu humānu personību. Humānas skolas prioritātēs ir humānas personības veidošana, demokrātisks vadības stils un demokrātiska sadarbība, atšķirībā no vēl tik pavisam nesenajiem padomju laikiem, kad audzināšana tika raksturota kā audzinātāja mērķtiecīga iedarbība uz audzināmo. Klasē valdīja bezierunu paklausība skolotājam- skolotāja vārds bija noteicošais- vairāk tika izmantotas vārdiskas pārliecināšanas metodes, nekā skolēnu darbības organizēšana. Informācija no skolotāja plūst tikai vienā virzienā- uz skolēnu, rezultātā pastāv tikai viena patiesība- un tā pieder skolotājam.…
