1918. gada oktobra diena bija laimīga diena karotājiem - šī diena Rietumu frontē pagāja bez pārmaiņām. Bet pārmaiņas notika kaut kur citur. Kādā saulainā dārzā pazuda kārtējā kara izpostītā dvēsele, daudzsološs jauneklis ar aizvērtām nākotnes durvīm. Šīs durvis aizvēra karš. Kas bija šis karš, kas nogalināja nākotni?
Vakar viņiem mācīja kā iegūt kvadrātsakni no 81.. Šodien viņi mācās atšķirt granātu no gāzes lādiņā pēc to lidošanas skaņas. Vakar viņi mācījās to, ko nekad neizmantotu praksē, šodien viņi dara to, ko nekad nav mācījušies. Kareivji ir gājuši atpakaļ pa evolūcijas taku. Viņus vada primitīvi instinkti. Aizsargājoties tie ir bailīgi zālēdāji, bet uzbrukumā - plēsoņas. Skriet, slēpties aiz katra bluķa, kas augstāks par pusmetru, gulties gar zemi pēc katra granātas svilpiena, kas līdzinās bites lidojumam, uzbrukt, uzbrukt, nogalināt, neļaut nogalināt sevi.. Paaudze bez bailēm par savu dvēseli, jo tai nav vērtības pēckara dzīvē. …
