Tāpat kā katrai pasaules kultūrai arī grieķiem ir savas teiksmas – mīti par pasaules un cilvēces rašanos, kas pauž dzīves jēgas meklējumus. Šie mīti atklāj cilvēka centienus sadzīvot ar dabas spēkiem un stihijām un rast līdzsvaru starp radošajiem un postošajiem spēkiem, starp dzīvību un nāvi. Seno grieķu mīti ir fantastiski vēstījumi par dieviem un varoņiem, kuros iemiesoti grieķu centieni izprast dabas parādības un savu attieksmi pret tām, kā arī iedziļināties sabiedrības attiecībās.
Pēc savas būtības grieķu mitoloģija vienmēr dēvēta par visskaistāko, jo savos mītos grieķi atspoguļojuši ne tikai baiļu pilno pasauli, bet viņi tajā saskatīja arī sapņus un cerības. Grieķu mitoloģiju padara tik unikālu arī tas, ka dievbijība grieķu izpratnē neizpaudās ne kā pareiza rīcība, ne arī kā ticība. Tāpēc grieķu reliģijā nebija baušļu, dogmu un sakramentu. Katrs varēja ticēt tam, kam vien vēlējās un veidot savu dzīvi pēc saviem ieskatiem, nebaidīdamies no dievu dusmām. Dievi lielākoties neiedvesa cilvēkos bailes, bet gan radīja drošības sajūtu. Tie bija diezgan viegli sasniedzami un pastāvīgi iesaistījās cilvēku dzīvē. Dievi bija arī ļoti līdzīgi cilvēkiem un tiem tika piedēvētas cilvēciskās īpašības - viņiem bija cilvēku ķermeņi un mirstīgo vājības un vēlmes. …
