Impresionisms kā mākslas virziens sākotnēji tika pilnībā noraidīts, bargi kritizēts un izsmiets. Pirmā impresionistu izstāde sabiedrībā atstāja šokējošas paviršības un nepabeigtības iespaidu. Bet māksliniekus, kas radījuši šīs gleznas, vienoja vēlme noraidīt iesīkstējušo akadēmisko mākslu, ko atzina oficiālais Salons - gadskārtējā Francijas mākslas izstāde.
Impresionistu grupā iekļāvās Alfreds Sislē, Edgars Degā, Klods Monē, Berta Morizo, Ogists Renuārs, Kamils Pisaro, Marī Kasa, Eduārs Manē, Frederiks Bazils. Viņi visi savā mākslā bija atšķirīgi, jo nākuši no dažādām glezniecības skolām, tomēr kopā attīstīja jaunu veidu, kā attēlot apkārtējo pasauli
Franču gleznotājs Klods Monē uzskatāms par vienu no izcilākajiem pārstāvjiem visā mūsdienu tēlotājas mākslas vēsturē.
Jau kopš gleznotāja gaitu sākuma viņš nostājās pret tālaika tradicionālajām gleznošanas metodēm. Monē vēlējās gleznās tvert un iemūžināt apkārtnes radītās mirklīgās noskaņas. Līdzīga vēlme bija arī citiem jaunajiem māksliniekiem. Šā virziena gleznotājus sāka dēvēt par impresionistiem. Pēc ilgu pūliņu gadiem impresionisms guva sabiedrības atzinību, kļūstot par virzienu, kas lielā mērā noteica tālāko modes attīstību.…
