Manuprāt, laiks un telpa globalizācijas apstākļos sašaurinās. Telpa kļūst šaurāka, jo tagad ar mūsdienu zinātnes un tehnikas sasniegumiem ir iespējams atrasties it kā vairākās telpās vienlaikus: ar izvietoto kameru palīdzību, iespējams vērot, kas notiek citur pasaulē utt. Ir paplašinājies mūsu pasaules uzskats, jo tagad ir iesējams nedaudz stundās nonākt pavisam citā pasaules malā, tas, manuprāt, ir viens no pozitīvākajiem globalizācijas aspektiem – pārvietošanās ātrums un brīvība. Laiks visos gadsimtos ir bijis relatīvs jēdziens, to nevar ne mainīt, ne apturēt, taču laika izjūta ir katram savādāka un personisks, bet tajā pašā laikā kopīgs.
Globalizācija mūsu dzīves padara straujākas, arī laiku, jo, lai visu paspētu, ir ļoti jāsteidzas un katra minūte tiek saplānota līdz pēdējam.
It kā zinātniskajiem sasniegumiem un izgudrojumiem vajadzētu ietaupīt mūsu laiku, taču patiesībā tie zog mūsu laiku! Ja padomā, tad, braucot liftā, mēs ietaupām laiku, ko pavadītu kāpjot pa kāpnēm, taču, vai kādam ir ienācis prātā, ka tas laiks patiesībā tiek iztērēts gaidot liftu?!
Internets un mobilie telefoni tagad ir ikdienas nepieciešamība, kas katrs atņem mums vairākas stundas laika, ko varētu veltīt darbam vai mācībām. Surogātepasts, reklāmas, piedāvājumi – tas viss kavē mūs.
…
