Latviešu rakstnieka Alberta Bela romāns „ Būris” tapis vērojot padomju sabiedrības pārmaiņas, kuru rezultātā ir nostabilizējies šāds dzīves uzskats: "Viņiem bija perspektīvas, un viņi bija godkārīgi. Kārtīgi sava darba darītāji, bet neatteicās arī no atsevišķiem darījumiem, ja šie darījumi neatradās sodāmības robežās un sekmēja ģimenes materiālo labklājību un ja tie palika noslēpums plašākai sabiedrībai. [..] Šie cilvēki lielāko tiesu dzīvoja vairāk sev nekā sabiedrībai un nevēlējās lieki apgrūtināties ar vairāku bērnu audzināšanu. Pēc caurmēra kritērijiem, viņi nedzīvoja slikti, divistabu vai pat trīsistabu dzīvokļos, bet, ja raudzījās nākotnē un redzēja šajā dzīvoklī vēl trīs pieaugušus bērnus precību gados, tad jautājuma risinājumā neviļus iezagās skepse."
