Celulozes ražošanā patērē ļoti daudz ūdens, līdz ar to izveidojas liels notekūdeņu daudzums. 1 tonnas celulozes mazgāšanai jāpatērē apmēram 100m3 ūdens. Pēc tam celulozi balina, lai no tās atdalītu lingīna daļu, kas vēl palikusi pēc vārīšanas. Celulozes balināšanai izmanto hloru un nātrija hipohlorīdu (NaClO). Modernajās rūpnīcās pirmajā balināšanas posmā cenšas neizmantot hloru saturošus savienojumus un veic tā saukto bezhlora balināšanu, izmantojot ozonu vai ūdeņraža peroksīdu (H2O2). Bezhlora procesi ļauj balināšanas notekūdeņus novadīt uz reģenerācijas katlu nolūkā iegūt tvaiku, kuru pēc tam izmanto elektrības ražošanai un tādējādi samazinot vidē nonākošo kaitīgo vielu daudzumu. Hlororganiskie savienojumi, nonākot ūdensvidē ezeru sedimentos, sākotnēji izturas kā hidrofilas jeb ūdenī šķīstošas vielas, kas caur membrānu spēj iekļūt šūnā, radot izmaiņas un uzkrājoties dzīvajos organismos. Šādas bezhlora balināšanas metodes gan ir ievērojami dārgākas. Jau balināto celulozi atūdeņo un žāvē.…
