Krīzes komunikācijas menedžments tika veikts vāji – interneta medijos bija skopa informācija par uzņēmuma “Rīgas Satiksme” viedokli. Bija atrunāšanās, kā arī apņemšanās pildīt Rīgas Domes uzdotās darbības, proti, veikt stingrāku šoferu kontroli un izmaksāt kompensācijas bojā gājušo personu tuviniekiem.
Pēc negadījuma medijos parādījās vairāk negatīva satura rakstu par “Rīgas Satiksme” uzņēmumu. Piemēram, nedēļu pēc netgadījumā portālā TVNET parādījās raksts, kurā bija apkopotas uzņēmuma negatīva rakstura darbības -
ka no "Rīgas satiksmes" autobusa pa naktīm tiekot tirgota degviela;
ka situācija, kas var draudēt bezbiļetniekam, - ne vien naudas sods, bet arī nogāšana zemē, sitieni, ja to pieķērusi "Rīgas satiksmes" biļešu kontrole, liecināja aculiecinieka uzņemtais video;
kāds "Rīgas satiksmes" kontrolieris cīņā pret bezbiļetniekiem lietojis šaujamieroci, no tā izšaujot gaisā;
"Rīgas satiksmē" algās maksātas milzīgās summas. Viena no personām, kas pērn, strādājot "Rīgas satiksmē", saņēmusi 25 000 Ls mēnesī.11
Šādas informācijas publicēšana norāda uz neveiksmīgas komunikācijas ar medijiem pieredzi.
…
