Federāla monarhija Centrāleiropā.
Izveidojās Ļubļinas ūnijā.
Nosaukums ir no latīņu valodas: res publica - poliski rzec pospolita.
1573. gadā Žečpospoļita kļuva par konstitucionālu monarhiju.
Pastāvešanas laiks 1569. – 1795.
Devīze :Si Deus Nobiscum, quis contra nos?
Izveides cēloņi
14. gs. Lietuvas lielkunigaitija sāka tuvināties Polijas karalistei (abām kopīgs valdnieks), pavisam strauji tas notika 16. gs. gan kultūras, gan politiskajā jomā, palielinoties jaukto laulību skaitam starp dižciltīgajām muižnieku dzimtām.
Lietuva bija katoliska valsts un savienībā ar Polijas katoļiem cerēja rast pretspēku pareizticīgajiem.
Polija uz Lietuvas rēķina cerēja paplašināt savus valdījumus austrumu virzienā.
Sabrukums
Pēc uzplaukuma XVI-XVII gs., XVIII gs. valsts militāri un saimnieciski bija kļuvusi vāja.
1772. gada 19. februārī notika t.s. Pirmā Polijas dalīšana (pol. Rozbiór Polski).
1774. gadā seims apstiprināja Žečpospoļitas atteikšanos no zaudētajām teritorijām.
Pēc pilsoņu kara, kurā 1792. gadā iesaistījās Krievijas armija, 1793. gada 23. janvārī Krievija un Prūsija noslēdza vienošanos par jaunu teritoriju atņemšanu Žečpospoļitai.
Pēc t.s. Kostjuško sacelsanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) apspiešanas, 1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju.…
