Viduslaikos ārstniecība un attieksme pret slimniekiem bija cieši saistīta ar sabiedrības priekšstatiem par pasauli un kristietības spēcīgo ietekmi, toties neraugoties uz daudziem baznīcas aizspriedumiem, attīstījās gan tautas medicīnas paņēmieni, gan tradicionālā medicīna jau mūsdienu izpratnē. Tāpēc šī referāta mērķis ir aplūkot ārstniecības un slimību izpratni gan pagānisma, gan kristietības skatījumā, kā vienu no svarīgākajām problēmām izvirzot šo abu dzīves veidu koeksistenci un konfrontāciju.
Visus viduslaikus lielākais iedzīvotāju daudzums koncentrējās lauku apgabalos. Tāpēc bieži vien saslimušais cilvēks mēģināja ārstēties ar sev pieejamiem līdzekļiem, ar tuvinieku atbalstu izmantojot dažādas ārstnieciskās zālītes un senču gudrības.…
