Izlasīju Silvas Omārovas grāmatu „Cilvēks dzīvo grupā”, kurā tika aprakstīts cilvēks no sociāli psiholoģiskā skatījuma.
Sociālā psiholoģija, pēc manām domām, ir viena no svarīgākajām un interesantākajām zinātnēm, kas pētī cilvēku kā sociālu indivīdu tā sarežģītajās attiecībās ar citiem cilvēkiem, grupām un sabiedrību.
Savā ikdienā - mājās, darbā, mācību iestādē, uz ielas - mēs ik uz soļa sastopamies ar cilvēku tiekšanos pēc varas, prestiža, apkārtējo atzinības, kā arī ar īpašnieciskumu un sāncensību. Tā ir normāla parādība, jo cilvēks ir sociāla būtne.
Ir zināms, ka cilvēku savstarpējās attiecības – gan ģimenē, gan darba vietā, gan sabiedrībā vispār – spēlē būtisku lomu mūsu dzīvē. Mēs visi kā sociālas būtnes esam savstarpēji saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem tādā pat mērā, kā viņi no mums. Katram cilvēkam viņa neskaitāmo vajadzību rindā pastāv vajadzība arī pēc atzinības no citu cilvēku puses. Kādā veidā, ar kādiem līdzekļiem mēs gūstam to, kas mums nepieciešams? Kā mēs sasniedzam savu mērķi? Kā mēs protam sadzīvot ar līdzcilvēkiem?…
