40) Tiesībpārkāpuma sastāvs.
Tiesībpārkāpuma sastāvu veido:
1) subjekts – fiziskas un juridiskas personas, kurām ir spējas un iespējas par savām prettiesiskām darbībām nest juridisko atbildību;
2) objekts – tās sabiedriskās attiecības, kuras regulē un aizsargā tiesības un kurām subjekts ar savām prettiesiskām darbībām vai bezdarbībām nodara kaitējumu (arī konkrēta cilvēka tiesībām un tiesiskai apziņai);
3) subjektīvā puse – subjekta psihiskā attieksme pret tā pastrādāto tiesībpārkāpumu, kuras pazīmes ir vaina, motīvs, mērķis.
4) objektīvā puse –
a) pati prettiesiskā darbība vai bezdarbība;
b)kaitējums sabiedriskām attiecībām un vispirms cietušajam, kas radies šīs prettiesiskās darbības vai bezdarbības rezultātā;
c)cēloņsakarīgās attiecības starp tiesībpārkāpumu un tā kaitīgām sekām; d)tiesībpārkāpuma izdarīšanas laiks vieta un apstākļi;
e)tiesībpārkāpuma izdarīšanas paņēmieni un līdzekļi.
Objektīvās puses a),b),c) pazīmes ir obligātas, bet d),e) fakultatīvas, taču šīs pēdējās juridisko kvalifikāciju ietekmē tajos gadījumos, kad ir uzrādītas tiesību normas hipotēzē
41) Juridiskās atbildības jēdziens, pamats, pazīmes.
Juridiskā atbildība ir valsts, sabiedrības reakcija uz tiesībpārkāpumu. Sociālās atbildības veids (politiskā, morālā). Juridiskā atbildība ir valstiska piespiešana tiesisko prasību izpildē, tiesiskajās attiecībās, kurās vienai no pusēm ir pienākums atbildēt par savu rīcību citas puses, sabiedrības, valsts priekšā.
Pazīmes:
-piemīt vainīgā piespiešana;
-līdz ar sodu atjauno cietušai pusei tiesības;
-saistīts ar sabiedrisko nosodīšanu;
-īsteno procesuālā formā.
Iezīmes:
-obligātuma raksturs;
-piespiedu;
-neizbēgamības.
Juridiskās atbildības piemērošanas principi:
-atbildība par uzvedību, nevis domām;
-atbildība par prettiesisku darbību un esot vainai;
-patiesības;
-taisnīguma;
-neatvairāmības;
-likumības;
-mērķtiecības.
Juridiskās atbildības priekšnosacījumi:
-tiesībpārkāpuma pastrādāšana;
-TP rezultātā nodarītais kaitējums;
-cēloņsakarība;
-vainas esamība;
-tiesībpārkāpuma sastāva esamība.
Juridiskās atbildības mērķis: tiesībpārkāpuma novēršana.
…
Atkārtojuma jautājumi studiju kursā Tiesību Teorija. 1. Tiesību teorijas vieta juridisko zinātņu sistēmā. 2. Tiesību teorijas saikne ar juridisko praksi. 3. Tiesības kā sociālā parādība. 4. Dabisko tiesību doktrīnas būtiskās atziņas. 5. Juridiskā pozitīvisma doktrīnas pamatnostādnes. 6. Objektīvās tiesības un subjektīvās tiesības. 7. Tiesību norma sociālo normu sistēmā. 8. Tiesību normu un morāles normu attiecības 9. Tiesību normas jēdziens un pazīmes. 10. Tiesību normu klasifikācija. 11) Tiesību normu struktūra. 12) Materiālās un procesuālās normas. 13) Tiesību normu kolīzija. 14) Tiesību avotu jēdziens. 15) Patstāvīgie tiesību avoti. 16) Tiesību palīgavoti. 17) Normatīvā akta jēdziens un veidi. 18) Normatīvo aktu Hierarhija. 19) Normatīvo aktu spēkā esība laikā. 20) Normatīvo aktu spēkā esība telpā un attiecībā uz personu. 21) Normatīvo aktu sistematizācijas būtība un mērķi. 22) Normatīvo aktu sistematizācijas veidi. 23) Romāņu- ģermāņu tiesību saime. 24) Angļu- amerikāņu tiesību saime. 25) Nacionālās tiesiskās sistēmas jēdziens. 26) Tiesību sistēmas jēdziens un struktūra. 27) Tiesību iedalījums- publiskajās un privātajās. 28) Tiesību realizācijas jēdziens un veidi. 29) Tiesību normu piemērošanas jēdziens 30) Tiesību normu piemērošanas stadijas. 31) Tiesību normu iztulkošanas jēdziens. 32) Tiesību normu iztulkošanas veidi un metodes. 33) Likuma analoģija un tiesību analoģija. 34) Tiesisko attiecību jēdziens un pamatpazīmes. 35) Tiesisko attiecību struktūra. 36) Tiesisko attiecību subjekti. 37) Juridiskie fakti: jēdziens un klasifikācija. 38) Tiesībpārkāpuma jēdziens, pazīmes, veidi. 39) Tiesībpārkāpuma sastāvs. 40) Juridiskās atbildības jēdziens, pamats, pazīmes. 41) Juridiskā atbildība un sods.
Nav aplūkots jautājums: 23) Tiesību saimes jēdziens un klasifikācija.
