Viljama D. Patisona savā darbā „Četras Tradīcijas Ģeogrāfijā” izšķīra 4 tradīcijas (virzienus) pēc, kā būtu jāvadās Ģeogrāfijā:
1) Telpiska tradīcija,
2) Reģionālā tradīcija
3) Cilvēku zemes tradīcija
4) Zemes zinātņu tradīcija.
Viņš atzīst, ka šīs 4 tradīcijas, kuru identificēšana nodrošina alternatīvu sacensties ar monistiskām (raksturojošajām) definīcijām par ģeogrāfiju, kuru ir ļoti daudz. Rezultātā plurālistiskas bāzes nodrošināšana vērtējumam sola apzināt visu, ko ģeogrāfi dara, lai saglabātu līdzsvaru, starp profesionālo ģeogrāfiju un pedagoģisko ģeogrāfiju un reizē veicinātu sadarbību ar ne profesionāļiem.
