Pagaidām skolās lielākā daļa bērnu ir globāli domājoši, bet skolotāji (65%) analītiski domājoši un tādēļ bērniem ir grūti apgūt vielu un saprast skolotājus. Zēni un meitenes būtu jāmāca atšķirīgi. Šobrīd skolās cieš zēni, jo pasniedzot mācāmo vielu tiek pielietots analītiskais domāšanas veids. Apmēram 85% vājo skolēnu nevar sekmīgi mācīties, jo nav analītiski domājoši. Varbūt tāpēc bieži vien izceļas konflikti starp skolēniem un skolotāju. Ideāli jau būtu, ja skolotājs prastu strādāt ar šiem abiem domāšanu veidiem, bet tas ir grūti realizējams, jo skolotājam nepietiek laika tam. Ja mācību process būtu organizēts tā, lai harmoniski nodarbinātu abas smadzeņu puslodes, mācīšanās kļūtu par patīkamu procesu, kur aktivitāte nomainītu relaksētu stāvokli, nebūtu pārslodzes, spriedzes, agresivitātes.…
