Pēdējo 5 gadu literatūrā publicēto heterociklisko savienojumu mikroviļņu sintēzes metožu analīze deva iespēju idenficēt kritērijus, kas nosaka metodes piemērotību heterociklu “bibliotēku”, kā arī citu jaunu zāļu izstrādē biežāk izmantoto struktūrtipu kolekciju ieguvei. Kā būtiskākie kritēriji minami:
īss sintēzes laiks un automatizācijas iespējas:
iespēja vienlaicīgi veikt daudzas viena tipa reakcijas (t. s. "paralēlā sintēze"):
iespēja veikt daudzstadiju procesus bez starpsavienojumu izdalīšanas ("viena trauka" reakcijas, "domino" reakcijas);
daudzkomponentu reakcijas, kas vienā stadijā dod iespēju iegūt strukturāli atšķirīgu savienojumu klāstu;
vienkārša galaproduktu izdalīšana, neizmantojot hromatogrāfijas metodi.
…
