Mana personīgā prakse un pētījumi liecina, jo vairāk īsteno mācību individualizāciju, jo veiksmīgāk noris darbs ar visu bērnu grupu, kā rezultātā mazinās bērnu uzvedības problēmas, pieaug bērnu prasmes, pašapziņa. Manā darbā tas nozīmē, zināt, izpētīt un analizēt, izvirzot uzdevumu, un to īstenot pedagoģiskajā saskarsmē ar bērnu un viņa vecākiem. Lai neviens no grupas bērniem neizjustu diskomfortu par to, ka viņš ir atšķirīgs, ka nespēj kaut ko izdarīt, esam organizējuši pārrunas par tādām tēmām kā:
“Palīdzēsim draugam!” (kad kāds no bērniem bijis slimnīcā vai arī, kad sūtījām savāktos saldumus Valmieras bērnunama bērniem);
Par to, ka cilvēka sirsniņa gan sāp, gan dusmojas, gan priecājas;
“Kas ir pieklājība?” [skatīt pielikumā]
Mācīšanās un attīstība ir nepārtrauktas pārmaiņas. Tādēļ es nepārtraukti veicu bērnu novērošanu un izvērtēju viņu mācīšanos un uzvedību. Šī novērošana sniedz precīzu un objektīvu ainu par bērnu spējām un progresu.…
