19. gs. otrajā pusē veidojās kvalitatīvi jauna latviešu literatūra, kuras rašanos un attīstību noteica latviešu tautas nacionālā atmoda. Tautas atmodu un pastarpināti arī šī laikmeta literatūru impulsēja vairāki sociālvēsturiski faktori.
Pirmkārt, ārēji faktori, t. i., Eiropas revolucionārie strāvojumi un nacionālās kustības uzliesmojumi.
Otrkārt, latviešu nacionālo atmodu veicināja cariskās Krievijas iekšējie procesi, konkrēti 40.-60. gadu sociālekonomiskās reformas, kas deva zemniekiem iespēju zemi nomāt vai iepirkt, revidēja klaušu sistēmu, uzlaboja pagastu elementārskolu stāvokli, piešķīra zemniekiem tiesības piedalīties vietējā pašvaldībā.
Latviešu zemnieku jaunākās paaudzes pārstāvji, tikuši pie plašākas izglītības, jaunās, spirgtās Eiropas vēsmas un Krievijas ekonomiskās pārmaiņas mērķtiecīgi saistīja ar latviešu zemniecības esības pamatjautājumiem. Pirmā latviešu inteliģence nenorobežojās no tautas masām, nepacēlās tām pāri, neveidoja savu elitāro sabiedrību. Visu uzmanību un garīgo enerģiju viņa virzīja uz tautas dzīvības un apvienošanas interesēm. Inteliģences un tautas kopība bija visbūtiskākā latviešu nacionālās atmodas iezīme un spēka avots. …
