Lai izdzīvotu, katram cilvēkam jānodrošina kaut vai minimāli savas materiālās un garīgās vajadzības – pārtika, apģērbs, mājoklis, izglītības iegūšana u.c. Pārsvarā šīs vajadzības cilvēki apmierina ar sabiedrības kopprodukta daļu, kura nonāk viņu īpašumā un ar kuru viņi rīkojas, lieto pēc sava ieskata, interesēm, atstumjot visas citas personas no iejaukšanās juridiski nostiprinātajā īpašnieka statusā un no tā izrietošajās īpašuma tiesībās.
Mūsu valstī 20.gadsimta laikā ir mainījušies īpašuma jēdzieni un saturi vairākas reizes. Un vēl tagad mēs jūtam nelabvēlīgās sekas, kuras izraisīja īpašuma jēdziena, satura, kā arī attiecību, kas saistās ar īpašumu maiņa. Mans uzdevums ir atspoguļot īpašumu privātā sfēra, jo padomju varas okupācijas laikā līdz tam, kā Latvija atkal atguva neatkarību, īpašums tādā veidā, kādā tas pastāv tagad nepastāvēja, pastāvēja sociālistiskais īpašuma veids. Līdz ar to, manuprāt, arī rodas nepieciešamība izzināt īpašuma būtību, jo pa okupācijas gadiem ir radies nepareizs priekšstats par īpašumu.
Sākumā ir jāieskicē neliela īpašuma vēsturē – īpašums romiešu tiesībās, jo tās ir pamatā tagadējām civiltiesībām.
Tālākajā darbā jāpievēršas mūsdienīgai īpašuma jēdziena un būtības izpratnei. …
