Pēc Ē.Fromma, mūsdienu rietumu sabiedrībā notiek straujš mīlestības sairšanas process, un galvenais tā virzītājspēks ir pastāvošā kapitālistiskā sabiedrības iekārta. Šajā sakarā gan jāatzīmē, ka Ē.Fromms runā par mīlestību nevis kā jūtām, bet gan kā par mākslu - jeb vairāk filozofiskā nevis psiholoģiskā līmenī, tāpēc, pirms viņa ideju analizēšanas, ir lietderīgi noskaidrot, vai starp mīlestību kā mākslu un mīlestību kā psiholoģiskām jūtām pastāv atšķirība.
Saskaņā ar Ē.Fromma uzskatiem, „mīlestībā primārais nav attiecības ar kādu zināmu personu; tā ir attieksme, rakstura orientācija, kas nosaka cilvēka saistību ar visu pasauli tās veselumā, nevis ar vienu mīlestības „objektu””. [1; 55] Tas nozīmē, ka katra konkrētā indivīda spējas mīlēt ir nosacītas – vai nu viņam piemīt šī rakstura orientācija, kas padara viņu spējīgu mīlēt, vai nu arī ne, kā rezultātā jau iepriekš ir iespējams paredzēt katru nākamo attiecību, kurās šis indivīds iesaistās, gala rezultātu. …
