-
Reģionu attīstības gaita Latvijā
2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Īss valsts raksturojums | 4 |
| 2. | Latvijas reģioni un to raksturojums | 5 |
| Kurzemes reģions | 5 | |
| 2.1.1. | Ekonomika | 5 |
| 2.1.2. | Iedzīvotāji | 7 |
| 2.2. | Latgales reģions | 8 |
| 2.2.1. | Ekonomika | 8 |
| 2.2.2. | Iedzīvotāji | 9 |
| 2.3. | Vidzemes reģions | 10 |
| 2.3.1. | Ekonomika | 10 |
| 2.3.2 | Iedzīvotāji | 11 |
| 2.4. | Zemgales reģions | 12 |
| 2.4.1. | Ekonomika | 12 |
| 2.4.2. | Iedzīvotāji | 13 |
| 2.5. | Rīgas reģions | 14 |
| 2.5.1. | Ekonomika | 14 |
| 2.5.2. | Iedzīvotāji | 15 |
| 3. | Reģionu un teritoriju attīstība skaitļos | 15 |
| Secinājumi | 18 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 19 |
Latvijas Republika atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras krastā. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos - ar Krieviju, dienvidaustrumos - ar Baltkrieviju, bet dienvidos - ar Lietuvu. Latvijas rietumu robežu veido Baltijas jūra, ar kuru Latvijai ir 531 km gara krasta līnija. Latvija sastāv no četriem vēsturiskajiem reģioniem: Kurzeme (rietumu reģions), Zemgale (dienvidu reģions), Vidzeme (ziemeļu reģions) un Latgale (austrumu reģions). Ievērojot šo vēsturisko dalījumu, Latvijā ir izveidoti četri plānošanas reģioni, bet kā piektais plānošanas reģions ir nodibināts Rīgas metropoles reģions. Plānošanas reģioni pielīdzināmi NUTS III* klasifikācijai, tomēr to precīzas robežas un statuss vēl tiek precizēts. Administratīvi valsts teritorija dalās 547 vietējās pašvaldībās (pilsētas un pagasti) un 26 reģionālajās pašvaldībās (rajonos). Vienlaikus 7 Latvijas pilsētās ir izveidotas pilsētu pašvaldības, kas pilda abu līmeņu - gan vietējo, gan reģionālo pašvaldību funkcijas. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvo 2,37 miljoni iedzīvotāju, kuru gandrīz viena trešdaļa (784 tūkst.) dzīvo galvaspilsētā Rīgā.
Latvija aizņem 64 589 km2 lielu teritoriju. Ievērojamu daļu - 40 % valsts teritorijas, aizņem meži.
Latvijas atrašanās Baltijas jūras piekrastē, vietā, kur vēsturiski atradušās ostas un tirdzniecības centri, kura ģeogrāfiski ir salīdzinoši tuvu (viegla pieejamība) nozīmīgākajiem Baltijas jūras reģiona un Krievijas attīstības centriem, ir veicinājusi to, ka šī teritorija pastāvīgi ir bijusi ekonomisko un politisko interešu lokā. Latvija atrodas nozīmīgu Rietumeiropas un Krievijas saziņas ceļu krustpunktā.
Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības ir jau minētais izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, laba ostu infrastruktūra, salīdzinoši kvalificēts un jaunu iemaņu apgūšanai atvērts darbaspēks, stabila makroekonomiskā vide. …
Laiks iet uz priekšu, viss mainās – pozitīvi, vai - gluži pretēji – negatīvi. Viss attīstās ar tendenci un vēlmi, kļūt labākiem. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāji gaida ”brīnumus” – pārticību un līdz ar to arī laimi. Bet viss neiet tik raiti uz priekšu, kā gribētos. Cilvēkiem šķiet, ka viņu dzīves ir atkarīgas no valdības darba, bet, kādi mēs paši, tāda mūsu nākotne. Darbā apskatu Latvijas reģionu ekonomisko attīstību periodā no 1998. gada līdz 2002. gadam, par cik manā rīcībā bija Latvijas Statistikas gadagrāmatas 2002 un 2003. Sīkāk raksturošu katru reģionu atsevišķi, apskatot ekonomiskos aspektus un iedzīvotājus, jo, kas gan regulē ekonomiku, ja ne iedzīvotāji ar savu darbu.
