Krišjānis Valdemārs – mums visiem tik labi pazīstamais literāts. Varbūt pirmajā brīdī var šķist, kādēļ vēstures esejā vēlos rakstīt tieši par viņu. Manā skatījumā K. Valdemārs ir ne tikai valstsvīrs, bet arī godavīrs. Jaunlatviešu darbībai bija ļoti liels devums latviešu tautas attīstībā, līdz ar to arī K. Valdemāra devums. Bet pirms sāku rakstīt eseju, manuprāt, vajadzētu noskaidrot, kas tad īsti ir ētiskās vērtības un valstsvīrs. Tātad ētikas pamatjautājumi attiecas uz visu labo, savukārt vērtības ir patiesība, tikumība, ka cilvēks apzinās, kas viņš ir un ko vēlas un var darīt sevis un citu labā u. c., respektīvi – arī viss labais. No tā visa var secināt, ka ētiskās vērtības ir cilvēka labā doma, labais darbs, paveiktais darbs, attiecības ar cilvēkiem. Valstsvīrs, manā izpratnē, ir cilvēks, kura redzeslokā ietilpst arī tautas nākotne. Valstsvīrs var būt jebkurš cilvēks ar pēc iespējas vairāk ētiskajām vērtībām un pozitīvo darbību sevis un tautas labā.…
