Sabiedrība. Norvēģijā bija iestājusies sava veida stagnācija. Rezultātā 19. gadsimta 90. gadu sākumā Norvēģija bija kļuvusi nabadzīgāka kā pirms 20 gadiem. Ļoti daudzi darba spējīgie cilvēki turpināja pārcelties no laukiem uz pilsētām, daudzi izceļoja uz Ameriku, 40 gadu laikā apmēram pusmiljons. 1910. gadā jau 29% iedzīvotāju dzīvoja pilsētās.
Kopš 1880. gada skolās mācības varēja notikt tikai norvēģu valodā, taču kopš 1902. gada zemes īpašums Ziemeļnorvēģijā drīkstēja piederēt tikai norvēģiski runājošiem. Tam par iemeslu bija norvēģu vēlme ierobežot sāmus, kuriem bija raksturīgs klejojošs dzīvesveids, atšķirīga valoda, viņi pārsvarā nodarbojās ar zveju un briežkopību, taču skandināvi vēlējās viņus pievērst civilizācijai.…
