Vērtējums:
Publicēts: 10.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 1.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 2.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 3.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 4.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 5.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 6.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 7.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 8.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 9.
  • Referāts 'Imūnhistoķīmijas pielietojums ādas limfomu diagnostikā', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Tēmas aktualitāte. Ādas limfoproliferatīvo slimību diagnostika ir viena no komplicētākajām problēmām dermatoloģijā. To nosaka: 1)dotās audzēju grupas heterogenitāte, 2)iespējamā dažādu labdabīgo limfoīdo hiperplāziju attīstība ādā, 3)komplicētu, specializētu izmeklēšanas metožu pielietošanas nepieciešamība, lai noskaidrotu pareizo diagnozi. Ādu var bojāt aptuveni 25 limfoīdās sistēmas audzēju veidi, kas tajā attīstās primāri vai sekundāri, progresējot mezglveida limfomām un leikozēm. Vairumā gadījumu primārām limfomām ir līdzīgas histoloģiskās, imunoloģiskās un ģenētiskās pazīmes, bet tajā pašā laikā atšķirīga slimības gaita un tāpēc ir nepieciešamas dažādas ārstēšanas pieejas, tādējādi pareizas diagnozes noteikšanā svarīgi ir noskaidrot neoplastiskā procesa lokalizāciju un bioloģisko būtību. Izmeklējot imūnhistoķīmiski, tiek noteikti audzēju šūnu fenotipi, brieduma pakāpe, funkcionālās īpatnības (proliferatīvā aktivitāte, iespējamā rezistence pret citostātiķiem), audzēja augšanas klātbūtne.

Autora komentārsAtvērt
Atlants