Reģionu izveides pamatojums
Reģionālās reformas galvenie mērķi ir:
1. Apturēt cilvēku migrāciju no laukiem uz lielpilsētām;
2. sekmēt Latvijas reģionos ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanos un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanu;
3. Veicināt Latvijas reģionu konkurētspēju ar citu kandidātvalstu un dalībvalstu reģioniem ES;
4. Celt Latvijas spēju ES līdzekļu piesaistīšanā, kompleksi darbojoties valdībai un reģionu administrācijām;
5. Atslogot valdību no vietējo un reģionālo problēmu risināšanas.
Reģionu veidošanas process, kas Latvijā savā ziņā ir unikāls, prasa izveidot ES mērogiem atbilstošu konkurētspējīgu valsts uzbūves modeli, kuram gadu desmitu garumā būs jānodrošina paātrinātas visas valsts teritorijas līdzsvarota attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums.
Latvijas reģionu statistika liecina par disproporciju padziļināšanos starp lielajiem ekonomisko aktivitāšu centriem un lauku teritorijām. Jau tagad jaunieši un ekonomiski aktīvie cilvēki pastiprināti pamet savu dzimto vietu. Turpinoties šādai tendencei, drīz Latvijā var izveidoties situācija, kad perifērijā vairs nebūs ekonomiski aktīvu cilvēku, kas spējīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Skaidrs, ka perspektīvā lauksaimniecībā nodarbināto skaits saruks. Latvijas laukos šobrīd dzīvo ap 30% iedzīvotāju. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir apmēram 17%, turpretī Eiropas Savienības valstīs tas ir no 3 līdz 10%. Tātad attīstības tendence ir skaidra. Ar to vistiešākajā veidā jau tagad saskaras un turpmāk vēl vairāk nāksies rēķināties pašvaldību vadītājiem. Nodarbinātības problēmu laukos nebūs iespējams atrisināt no viena centra.
…
Reģionu izveides pamatojums Reģionālās reformas galvenie mērķi ir: 1. Apturēt cilvēku migrāciju no laukiem uz lielpilsētām; 2. sekmēt Latvijas reģionos ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanos un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanu; 3. Veicināt Latvijas reģionu konkurētspēju ar citu kandidātvalstu un dalībvalstu reģioniem ES; 4. Celt Latvijas spēju ES līdzekļu piesaistīšanā, kompleksi darbojoties valdībai un reģionu administrācijām; 5. Atslogot valdību no vietējo un reģionālo problēmu risināšanas. Reģionu veidošanas process, kas Latvijā savā ziņā ir unikāls, prasa izveidot ES mērogiem atbilstošu konkurētspējīgu valsts uzbūves modeli, kuram gadu desmitu garumā būs jānodrošina paātrinātas visas valsts teritorijas līdzsvarota attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Latvijas reģionu statistika liecina par disproporciju padziļināšanos starp lielajiem ekonomisko aktivitāšu centriem un lauku teritorijām. Jau tagad jaunieši un ekonomiski aktīvie cilvēki pastiprināti pamet savu dzimto vietu. Turpinoties šādai tendencei, drīz Latvijā var izveidoties situācija, kad perifērijā vairs nebūs ekonomiski aktīvu cilvēku, kas spējīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Skaidrs, ka perspektīvā lauksaimniecībā nodarbināto skaits saruks. Latvijas laukos šobrīd dzīvo ap 30% iedzīvotāju. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir apmēram 17%, turpretī Eiropas Savienības valstīs tas ir no 3 līdz 10%. Tātad attīstības tendence ir skaidra. Ar to vistiešākajā veidā jau tagad saskaras un turpmāk vēl vairāk nāksies rēķināties pašvaldību vadītājiem. Nodarbinātības problēmu laukos nebūs iespējams atrisināt no viena centra.
