Izvēlējos Latvijas zaļo partiju nepamatojoties ne uz kādiem personiskiem apsvērumiem vai politiskām simpātijām vai antipātijām. Līdz šim ar Politiku esmu bijusi uz Jūs, bet mācoties šo priekšmetu, manī ir mainījušies daži uzskati un kopējais viedoklis par politiku. Augot padomju politiskajā sistēmā, man bija pilnīgi skaidrs, kas ir ideoloģija un kas ir politiskā sistēma, kura virzās uz šo ideoloģiju. Protams, šeit var diskutēt par metodēm kā tas tika darīt, un es pilnīgi neesmu šo metožu atbalstītāja, nedz arī kaut mazākā mērā attaisnoju to nodarīto ļaunumu, tomēr viena lieta bija nostādīta pamatīgi – savas ideoloģijas izskaidrošana, un tās iepludināšana visās valsts sistēmās – ražotnēs, izglītībā, kultūrā utt. Tomēr lasot Gunāra Tauriņa grāmatu „Politika”, atklāju, ka „Ideoloģija ir politiskās domas garīgais ceļrādis un pamats konkrētai partijas programmai un darbībai” Jāatzīst, ka no pēcpadomju politiskajām partijām, ideoloģiju esmu saskatījusi Tautas frontē, bet tai nebija īpaši laika īstenoties, tai bija tikai viens konkrēts mērķi – atgūt Latvijas neatkarību, kuru tā arī sasniedza. Bet pēc tam, viss ko jūtu ir tikai cīņa par varu, kā vārdā? - šādi jautājumi netiek uzdoti un atbilde tāpat sķiet skaidra parastajai tautai – vienīgais partiju mērķis škiet ir pašlabums. Valsts intereses un ideāli ir zuduši, kā lieki. Kāpēc gan politiķi brīnās, ka tauta tiem vairs netic?
Bet turpinājumā ieskats Zaļo partijā no internetā piedāvātas informācijas, šeit gribētu piebilst, ka informācijas ievadē bija būtiskas valodas un pareizrakstības kļūdas, piemēram , regulāri lietots pieraksts Latvijas republika, nevis Latvijas Republika
…
