-
Ausu, deguna un kakla pataloģijas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Ausu slimības | |
| 1.1. | Ārējās auss slimības | |
| 1.2. | Vidusauss slimības | |
| 1.3. | Iekšējās auss slimības | |
| 1.4. | Auss audzēji | |
| 2. | Deguna slimības | |
| 2.1. | Ārējā deguna slimības | |
| 2.2. | Deguna dobuma slimības | |
| 2.3. | Deguna blakusdobumu iekaisums | |
| 2.4. | Deguna attīstības anomālijas | |
| 3. | Rīkles un barības vada slimības | |
| 3.1. | Adenoīdi | |
| 3.2. | Angīna | |
| 3.3. | Difterija | |
| 3.4. | Laringīts, faringīts, balsenes stenozee |
Veselība ir normāls stāvoklis pēc pilnīgas struktūras un funkcijas atbilstības normai. Regulācijas sistēma uztur patstāvīgu organisma iekšējo vidi- homeostāzi, nodrošina organismam konkrētos apstākļos pilnvērtīgu un optimālu pastāvēšanu. Veselam organismam raksturīga liela adaptācijas spēja. Veselība nav tikai slimības trūkums, bet gan pilnīga fiziska, psihiska un sociāla labklājība.
Slimība ir organisma pašregulācijas traucējumi, kas attīstās patogēnisku aģentu iedarbības dēļ, mazinās organisma adaptācijas spējas, darbaspējas, var tikt apdraudēta organisma eksistence apkārtējā vidē.
Patoģenēze- mācība par slimības attīstības mehānismiem. Patoģenēzes likumsakarības nosaka cēloņu un seku attiecības: katrs process, kas rodas slimības gaitā, ir sekas no iepriekšējām pārmaiņām un ir cēlonis nākamajām.
Pirmās fragmentārās ziņas par auss un augšējo elpošanas ceļu uzbūvi, funkcijām, slimībām atrodamas Hipokrāta (460.- 377.g.p.m.ē.), pēc tam Celsa (mūsu ēras 1. gs.) un Sija de Šoliaka (14.gs.) darbos. Tajos laikos vēl nebija skaidra priekšstata par visa organisma un cilvēka ķermeņa atsevišķu orgānu, to skaitā arī par LOR orgānu uzbūvi. Viduslaiku beigās un kapitālisma periodā medicīnā vērojams zināms progress, to skaitā arī auss, kakla un deguna anatomijas attīstībā.…
Darbā apskatītas biežāk sastopamās ausu,kakla un deguna slimības.
