Zinaīda Lazda, īstajā vārdā Zinaīda Zelma Šreibere, dzimusi 1902.gada 6.jūnijā Leimaņu pagasta Tanuļos. Ap 1904.gadu viņas ģimene pārcēlās uz Ērgļu pagasta Magrijām, kurās kā muižas nomnieki nodzīvoja septiņus gadus. No bērnības saglabājušās arī atmiņas par tēva māti, “kas visādu veclaicīgu gudrību un ticējumu pilna. Viņa mani ieveda dažādu dabas un dzīves parādību mistikā.” Tēva mātes īpatnais starojums caurstrāvo daudzus jo daudzus Z.Lazdas dzejoļus. 1911.gadā Šreiberi pārcēlās uz Ērgļu pagasta Spēliņiem, kas ar tēva neatlaidību tika iegūti par dzimtsmājām. Spēliņi, kā teikusi dzejniece, kļuva par mājām, kur arvien jāatgriežas. 1911.gadā Zinaīda Lazda sāka mācības Ērgļu pareizticīgo draudzes skolā, tad pārgāja uz luterāņu draudzes skolu, bet 1919.gada rudenī, izcīnījusi sīvu cīņu ar tēvu, kas negribēja laist meitu tālāk skoloties, jo iepirktajās mājās zemes diezgan visiem bērniem, viņa iestājās Natālijas Draudziņas ģimnāzijā Rīgā. To gadu spilgtākais iespaids arī meta tālu gaismu – tās bija izlasītās Krišjāņa Barona “Dainas”. 1923.gadā, beigusi ģimnāziju, Zinaīda Lazda iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļā.…
