Lai varētu kaut cik objektīvi izvērtēt un izprast Padomju laikus Latvijas teritorijā es izmantoju trīs cilvēku intervijas, vecumā no 45 – 74, no kurām izdarīju šādus secinājumus.
Sabiedrību kopumā varētu raksturot kā vienveidīgu masu, tā nebija tik noslāņota kā mūsdienās, nebija tik krasu atšķirību materiālās nodrošinātības ziņā. Pastāvēja zināma sociāla vienlīdzība. Visiem vajadzēja dzīvot pēc Komunistiskās partijas diktētās ideoloģijas principiem. Citādi domājošie tika pakļauti represijām un tika nosodīti. Domāšana balstījās uz standarta klišejām, tādēļ nevarēja teikt to, ko patiesība domā, galvenais bija, lai tas labi izskatījās no malas – kā visiem. Jau kā humors tautā iegājies teiciens „Padomju sabiedrībā seksa nav!”, tika deklarēti augsti morāles principi. …
