Tiesības uz īpašumu ir vienas no vissvarīgākajām pamattiesībām. Tās aizsargā LR Satversmes 105.pantā nostiprinātā īpašuma garantija („ikvienam ir tiesības uz īpašumu”), nodrošinot ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties. Īpašuma garantija aizsargā tiesības uz īpašumu gan kā tiesību institūts (tā saucamā institucionālā garantija), gan kā konkrētai personai piederošu (subjektīvu) mantiska rakstura tiesību (tā saucamā individuālgarantija).
Par īpašuma priekšmetu var būt tikai ķermeniska lieta. Šāds uzskats jo īpaši tiek pamatots ar to, ka atbilstoši CL 1050.p. par īpašuma prasības priekšmetu var būt kā atsevišķa ķermeniska lieta, tā arī lietu kopība, kas sastāv vienīgi no ķermeniskām lietām. Par īpašuma priekšmetu near būt bezķermeniskas lietas, t.i., mantiskās tiesības, kuras ietilpst mantas sastāvā. Teiktais attiecas uz tādiem bezķermeniskiem labumiem kā, piemēram, autora darbs, izpildījums un tā fiksācija, izgudrojums, dizainparaugs, preču zīme u.tml., kaut arī izņēmuma tiesības uz šiem objektiem parasti dēvē par „intelektuālo īpašumu”.
Jēdziens “intelektuālais īpašums” aptver autortiesības un blakustiesības, kā arī „rūpniecisko īpašumu”, ar ko savukārt saprotamas izņēmuma tiesības uz izgudrojumiem, lietderīgajiem modeļiem, dizainparaugiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, kā arī tiesības uz firmu, komercnoslēmupu un citiem līdzīgiem objektiem, ieskaitot tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci.1…
